Pateicoties asinsvadus paplašinošai iedarbībai Korejas insams ir efektīvs asinsrites stimulēšanā, ciņā pret arteriosklerozi un endoteliocītu aizsardzībā pret bojājumiem.
Balta žeņšeņa saponīns paaugstina to enzīmu efektivitāti, kas piedalās lipīdu metabolismā, ieskaitot tauku un asins holesterīna metabolismu. Tas neļauj veidoties aterosklerotiskām pangām (plātnītēm) uz aortas audiem. Papildus tiek stimulēts holesterīna metabolisms un, tātad, ir novērojams uzlabojums hiperlipēmijas, aterosklerozes kritiskā riska faktora, ziņā.
Balta žeņšeņa saponīnu ingredienti (it īpašī Rb2) palīdz samazināt holesterīna koncentrāciju asinīs un paātrina liekā holesterīna izvadīšanu. Tie ir iedarbīgi ar augsto holesterīna līmeņu izraisāmo asinsvadu slimību profilaksē. Aterosklerozes ārstēšanā bija novērojamas uzlabojuma pazīmes – tas ir sasniedzams pateicoties ZBLP (Zema Blīvuma Lipoproteīnu) holesterīna koncentrācijas samazināšanai un ABLP (Augstā Blīvuma Lipoproteīnu) holesterīna koncentrācijas paaugstināšanai.
Profesors C. N. Joo no Jonsejas Universitātes (Koreja), pētīja Korejas sarkanā žeņšeņa iedarbību uz hiperlipēmiju, ar nolūku izraisītu laboratorijas trušos, palielinot holesterīna saturu to barībā. 1980. gadā, trešā starptautiskā žeņšeņam veltītā simposiuma gaitā profesors izstājās ar paziņojumu, ka Korejas sarkanais žeņšeņs ne tikai pazemina holesterīna satura asinīs, paaugstinot dažādu enzīmu aktivitāti, kas attiecas uz lipīdu metabolismu, bet arī novērš jaunu aterosklerozes pangu veidošanās un akumulāciju uz artēriju sienām, ko izsauc hiperlipēmija.
Doktors Nakaniši no Japānas veica klīniskos pētījumus, kuru ietvaros kapsulas ar Korejas sarkano žeņšeņu lietoja 31 pacients (gan vīrieši, gan sievietes). Doktors arī konstatēja, ka Korejas žeņšeņs ir ārkārtīgi efektīvs lipīdu metaboliska uzlabošanā un aterosklerozes novēršanā (Clinic and Research, 1980).
Doktors Jamamoto no Nisejas Hospitaļa pilsētā Osaka paziņoja, ka Korejas sarkanā žeņšeņa pulvera lietošana pazemināja holesterīna un triglicerīdu saturu asinīs, pazemināta bija arī trombocītu adhezivitāte (lipīgums). Pētījumos bija iesaistīti 67 hiperlipēmijas pacienti, kuriem šī slimība bija izraisīta diabēta dēļ. ABLP (Augstā Blīvuma Lipoproteīnu) koncentrācijas paaugstināšana arī bija novērojama (Planta Medica, 1982).
